Selerijas sakņu-bio
Selerija ir viens no vērtīgākajiem augu valsts produktiem, kas satur
dabiskā veidā nātriju[sāli] Nātrijs un Kālijs ir divas ļoti svarīgas minerālvielas,
kas nodrošina ūdens līdzsvaru organismā un šūnās. Problēma, kas ir saistīta ar
nātrija lietošanu uzturā ir, ka vairums cilvēku šo minerālvielu pārmērīgā
daudzumā uzņem sāls veidā.:
Recepte,kura patīk mums
Seleriju saknes bieži spiežam klāt burkānu sulai ,uz 5kg.burkāniem vajag ap 300gr.seleriju
Ziemā un pavasarī, steidzinot nelielas saknes, iegūst svaigas
lapiņas
Bietes galda,sarkanās-bio.
Laba ir biešu sula,tikai nav īpaši garda,tāpēc labs variants tā ir kopā ar gurķu sulu.Tikai jāatceras,ka bie šu sulu nevar dzert uzreiz,bet pēc 1 stundas.Saprotams,ka ir vēl daudz citu variantu,piemēram;
lai biešu sula labāk garšotu, tie
ieteicams kombinēt to ar kaut ko pikantu vai skābu - ķiploku, ingveru,
dzērvenēm, skābiem āboliem, apelsīniem, aveņu etiķi, tomātu sulu u.tml.
Dienas ieteicamā deva – 1 glāze.
Mūsu Biešu salātu recepte:
Vārītas bietes sarīvē,pievieno sāli ,eļļu,zaļo sāli.cidoniju sulu[vai ābolu etiķi].ķimenes.
Ja vēlas glabāt ilgāk,tad visas satāvdaļas uzkarsē.liek burkās ,pārlej eļļu un aizvāko.
Borsčam bietes sarīvē nevārītas un apcep uz pannas,sajauc ar vajadzigajām sastāvdaļām un pievieno zupai pašās beigās.
Ausu puķe,jeb senā, ļoti smaržīgā ģerānija
Ausu puķe iznīcina baciļus!
Ausu puķe ir lielisks ierocis pret dažādiem baciļiem! Tās ēteriskās eļļas ir tik spēcīgas, ka atliek vien pakustināt zariņu, lai telpa piepildītos ar aso ausu puķes smaržu, kas ne visiem šķiet tīkama. Tomēr tā ir ļoti vērtīga! Kopā ar ausu puķes smaržu gaisā izdalās baciļu iznīcinošie fitoncīdi. Tādēļ, ja mājās kāds akūti slimo, pelargonijas zariņu vēcināšana gaisā var būt lielisks veids kā iznīcināt mikrobus! Arī pēc viesu ciemošanās šādi var pasargāt mājiniekus no potenciāli ienestiem vīrusiem.
Ausu puķe ārstē ausis!
Ne par velti smaržīgo pelargoniju dēvē tieši par ausu puķi. Senos laikos un arī mūsdienās tieši ar šo mājas ārstniecības augu ārstēja ausu iekaisumu radītās sāpes un pašu iekaisumu. Ēteriskās eļļas, ko satur ausu puķe, ir antibakteriālas un dziedējošas. Pelargonijas lapas saberzē mazā pikucītī, ko ietin marlē, lai pats augs neiekļūst ausī un ir viegli izņemams no tās. Šādi ietītu pelargoniju ievieto ausī, maina tiklīdz augs ir savītis vai sauss (vēlams, pāris reizes dienā. Otrs veids, kā ārstē ausis ar ausu puķes palīdzību, ir saberzējot pelargoniju lapas līdz izdalās sula. Šajā sulā izmērcē vates tamponu, ko ievieto sāpošajā ausī. Arī maina, kad vate izžuvusi. Ar sulu var ierīvēt ausi arī no ārpuses un aiz auss.
Ausu puķe ārstē iesnas!
Kā vien parādās pirmās iesnu pazīmes, nogriež ausu puķes kātu ar ziediem un saberž to putrā līdz izdalās sula. Šo sulu pieaudzis cilvēks pilina katrā nāsī vairākus pilienus, bet bērniem un pusaudžiem sulu atšķaida ar ūdeni 1:1, tad pilina 2-3 pilienus. Pelargonijas sulai ļauj iztecēt cauri visam deguna dobumam līdz pat kaklam. To var arī rīt nost, tādējādi pie reizes tiek dezinficēts kakls. Zīdaiņa vecumā pelargonijas sulu pilināt degunā nedrīkst! Tā vietā ļauj nedaudz paelpot pelargonijas smaržu, ko tā izdala.
Pelargonija attīra bronhus!
Bronhīta gadījumos vai pie spēcīga dziļa klepus, ar ausu puķi ierīvē krūtis (izņemot sirds apvidu) un uzvelk siltu džemperi vai jaku. Ausu puķes silda un caur ādu iesūcas tās vērtīgās ēteriskās eļļas.
Pelargonija ārstē vīrusus ķermenī!
Visi zina, ka kājas jākarsē pie saaukstēšanās karstās ūdens vannītēs. Pamatā kāju karsēšanas procedūra nav atšķirīga no ierastās zināmās – bļodā karstā (ne vārošā) ūdenī izšķīdina 1 ēd.k. sāls un 2 ēd.k. sinepju pulveri, karsē kājas apmēram 15 minūtes, ik pa laikam pielejot karstu ūdeni tik, cik var pieciest. Pēc kāju peldināšanas tas noslauka un pēdas ierīvē ar pelargoniju tā, lai no tās izdalās vērtīgā sula. Uzvelk vilnas zeķes. Pelargonijas ēteriskās eļļas iesūcas caur izkarsēto pēdu ādu un nonāk organismā, kur cīnās ar vīrusiem, un pavisam drīz jau pelargonijas garša ir jūtama pat rīklē! Šādu metodi var pielietot pat maziem bērniem, tomēr tiem ir tik mīksta kāju ādiņa, ka pat bez visas kāju karsēšanas var smērēt pēdiņas ar ausu puķes sulu.
Pelargonija ārstē sāpošas vietas
Ausu puķes izvilkums degvīnā ir izcils ierīvēšanai pret kakla savilkumiem, muguras sāpēm, kā arī kaulu un muskuļu sāpēm.
Lai to pagatavotu, nogriež augu ar lapām un notur ledusskapī aptuveni nedēļu. Šajā laikā augā uzkrājas bioloģiski aktīvās vielas, kas veicina ausu puķes pozitīvo iedarbību. Pēc nedēļas turēšanas aukstumā, augu smalki sagriež un pārlej ar degvīn, nosedzot to pilnībā. Pēc nedēļas izvilkums jau ir lietojams, bet līdz tam ik pa pāris dienām to saskalina.
Ipomeja
Kabači /cukini-bio.
Neskaidrības ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu/gaiši zaļu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju).
Abi atšķiras ar augļa lielumu. Līdz 21 cm garš un apm. 400 g smags, ar mazām, nenobriedušām sēklām un plānu, mizu ir cukīni.
Visi, kas ir lielāki, bet ar nenobriedušām sēklām, ir kabači. . Kad sēklas nobriest un miza kļūst cieta, tas patiesībā būtu jāsauc par dārza ķirbi. Krāsai un augļa formai nav nozīmes. Itāliešu valodā zuccha ir ķirbis, bet zucchini – mazais ķirbis jeb kabacis.
Itālijā ir izplatītas šķirnes ar zaļiem augļiem, no tā arī radies juceklis.
Recepte no interneta,tiek gatavotas mūsu mājās ar izmaiņām pēc garšs sajūtām.Šī recepte īpaši piemērota no ''ziemas'' kabačiem,par tādiem tie paliek sākot no novembra,jo ir miltaini,ar daudz mazāku ūdens sastāvu tajos[jaunajos kabačos ir 90 % ūdens]
-
1 kabacis
- 300 g trekna siera
- 2-3 daiviņa/s ķiploka daiviņas
- sāls
- milti tik daudz, lai iznāk pabieza pankūku mīkla
- eļļa cepšanai
-
Uz dārzeņu rīves sarīvē kabaci un sieru. [ziemas kabačus vispirms sagriež biezās ripās un izņem sēklas]
Izņemtās sēklas un biezumus var pievienot masai
2. Klāt iekuļ olas, pieliek sāli un miltus tik daudz, lai mīkla ir pabieza.3. Iespiež ķiplokus. Ja gribas ķiplokus var likt vairāk.4. Cep kā pankūkas - sakarsētā eļļa.5. Pasniedz ar krējumu, majonēzi vai ēd tāpat bez aizdara.
Garšīgas arī aukstas.
Ķirbis Sampson-bio
Skaists pelēks, garšīgs ķirbis, ar tumši oranžu mīkstumu. Riekstu ķirbji, kas ilgi glabājas svaigi. Ar ķirbju mīkstumu var daļēji var aizstāt olas,piemēram cepjot kēksus var nelikt nevienu olu,bet tikai ķirbi olu vietā:
1kg.ķirbis.
1glāze kefīrs
1glāze milti
1 ēdamkarote
cepampulveris
rozīnes vai kādas citas ogas/sēklas/riekstus
1glāze eļla vai sviests
naža gals sāls
Kefīrā iejauc sarīvētu ķirbi,pievieno miltus,pielej eļļu,pieber cepamo pulveri
Izmērcētas rozīnes apviļā miltos un arī pievieno mīklai,tai jābūt plūstošai,bet ne šķidrai.
cep 180 grādos,apmēram 40 minūtes.
Var gatavot ar cukuru[100gr+-] vai bez cukura,tad liek vairāk sāli vai kādu sāļo garšvielu
Recepte ķirbju/kartupeļu biezenim[recepte no interneta ,bet ļoti patīk pašiem ,sastāvdaļas parasti nemērām,un liekam vairāk kartupeļus kā ir receptē]
SASTĀVDAĻAS
- 250 g krāsnī cepta ķirbja mīkstuma (ar visu mizu)
- 250 g krāsnī ceptu kartupeļu (ar visu mizu)
- 100 ml piena
- 20 g sviesta
- sāls pēc garšas
- svaigi malti baltie pipari
- 20 g smalki rīvēta parmezāna vai līdzīga siera
- timiāns dekorēšanai
-
GATAVOŠANA
1. Kad ķirbji un kartupeļi izcepti, tos liek bļodā un ar stampiņu samīca kopā.
2. Katliņā sasilda pienu un izkausē tajā sviestu. Pielej to pie saspaidītajiem ķirbjiem un kartupeļiem, samaisa.
3. Pieber sāli un piparus pēc garšas un iemaisa arī smalki rīvēto sieru.
4. Pasniedz ar zaļumiem – šoreiz timiāns, bet labi der arī, piemēram, svaigi kapāti pētersīļi vai lociņi.
Ķirbis Butternut-bio.
Ķirbju šķirne , oriģinālas formas muskatķirbis ar neparasti garšīgu un aromātisku mīkstumu Tā priekšrocības ir mīkstuma saldā riekstu garša un dārzeņu piemērotība ilgākai uzglabāšana.
Ļoti garšīgs svaigs, var cept, gatavot biezeni, piemērots arī
ievārījumiem, garšīgs desertos. Sēklu kamera neliela, izvietota augļa
paresninājuma daļā. Augsts beta-karotīna saturs.
Banānu ķirbis Pink Banana Jumbo-bio.
Ķirbis Uchiki kuri-bio.
Ķirbis Uchiki Kuri (Hokkaido) pieder pie Tibetas jeb dziedniecisko
ķirbju grupas, kas ieteicams organisma tīrīšanai un spēcināšanai. Augļi
~1,5 kg smagi, saldi, ar riekstu garšu. Mīkstums gaļīgs, satur daudz
pektīna. Miziņa plāna.
BieZZupas recepte:
- 1kg.ķirbja mīkstuma
- 1 Liels burkāns
- 2 kartupeļi
- 1 liels sīpols
- 2 daiviņas ķiploka
- Jebkurš Kausētais siers
- Svaigs ingvers pēc garšas sajūtām
- Nedaudz muskatrieksts
- 1 lauru lapa
- Saldais krējums vai trekns piens
- Augu eļļa cepšanai
- Sāls
Piedevas:
- Baltmaizes grauzdiņi.
- Ķirbju sēklas vai jebkuras citas sēklas
Pagatavošana:
- visas saknes nomizo un sagriež kubiņos,tad apcep eļļā
- Ingveru un muskatriekstus sarīvē[pieber gandrīz beigās]
- Pēc apcepšanas pārlej karstu ūdeni un sutina līdz visi dārzeņi mīksti
- tad sablendē.pievieno saldo krējumu un/vai kausēto sieru/vai pienu[skatās cik krēmīgu katrs vēlas]
- pasniedz karstu vai aukstu ar siermaizītēm
Gazānijas spilgtās
Salvia rutilans Pino (BIO) Sarkanīgā salvija
Ehinācijas/rudbekijas-Puķes, kas zied 70 dienas!
Ehinācijas (Echinacea) ir asteru dzimtas augi, kuru dzimtene ir Ziemeļamerikas vidusrietumu reģions.Rudbekijas sauc par ehināciju rudbekijām.
3 galvenās ehinācijas prasības
- Saule, atklāta vieta.
- Vidēji bagāta augsne, bagāta augsne. Vislabāk ehinācijas jūtas lapu trūdzemē.
- Drenēta augsne. Vidēji mitrs, bet ne pārmēru.
- Ehinācijas nav ļoti prasīgas puķes – ne vienmēr jābūt ārkārtīgi bagātai augsnei, bet, kas ir svarīgi, tai noteikti jābūt irdenai un drenētai, lai nestāvētu ūdens.
- Ehinācijas necieš pārlieku mitrumu, it sevišķi klusajā periodā, kad augs vairs neaug, – rudenī un ziemā. Tad, ja ir liels slapjums, ehinācijas sakneņi pamazām iet bojā, nopūst.
- Kaimiņi ehinācijai netraucē, tā labi jūtas cieši blakus citām puķēm.
- Lai gan ehinācija ir saulmīle, viņai pietiek ar to, ka galva ir ārā, saulītē, bet kājas var atrasties arī lapu radītajā ēnā, tā pacieš nelielu noēnojumu.
- Ieteicams mēslot ar komplekso mēslojumu, kurā slāpeklis un kālijs ir vienādās devās, bet fosfora mazāk. Mēslošanu veic aprīļa beigās, maijā sākumā, kad augi pamodušies un vecie laksti nogriezti. Tas dzen ārā jaunos dzinumus un nobriedina.
- Ziemā ehinācijas var nepiesegt. Bet ar nosacījumu, ka tās nenogriež līdz zemei – daļu lakstu atstāj. Ja nogriež visus, tad uz ziemu jāmulčē ar kūdru.
- Ehināciju stādījumi ik pa laikam jāatjauno, jo tās ir samērā neilga mūža ziemcietes. Proti, pēc ilgmūžības ziemcietes dalās trijās grupās – ir puķes ar īsu mūžu, ar vidēju mūžu un ar ļoti garu mūžu. Ehinācijas pieder pie vidējās grupas.
Zini! Vāzē ehinācijas stāv izcili – nedēļu būs kā tikko grieztas! Pēc tam, kad novīst, mēļlapiņas var noplēst, un paliek skaistie, stingrie bumbuļi, kas atkal stāv vāzē. Tos var arī izžāvēt un izmantot floristikā.
. Visām ehinācijām ir ārstnieciskas īpašības, taču medicīnā pamatā izmanto: E. angustifolia, E. pallida un E. purpurea.
Ehinācijas nav jaunums, mūsu dārzos sastopamas jau pasen, taču tās mūs iepriecina un pārsteidz ar daudzām un dažādām šķirnēm, kur katra no tām sacenšas ar krāsu un ziedu formas dažādību. To ziedēšana ilgst apmēram 70 dienas, no jūlija līdz septembrim, bet regulāri izgriežot vecos ziedus, tās mēdz ziedēt līdz pat salam!
Ehinācijas ir daudzgadīgi augi, taču tās nebūt nav ilgmūžīgas, kaut izskan arī tādi viedokļi. Lai tās labi augtu un krāšņi ziedētu, nepieciešama saulaina vieta, pieļaujams neliels noēnojums, auglīga un labi drenēta augsne. Mēslo pavasarī ar ilgiedarbības komplekso mēslojumu. Ļoti piemērots ir arī slieku šķidrais biohumuss. Lai krūmi veidotos kupli un bagātīgi ziedoši, nepieciešams stādus ik pēc 3-4 gadiem dalīt. Ehinācijas pavairo vai nu veģetatīvi (dalot pavasarī) vai ar sēklām. Sēklas dīgst labi – pie +18-20 grādiem, apmēram divu nedēļu laikā.
Ehinācijas sliktos apstākļos var piemeklēt miltrasa, tumšplankumainība, puves. Tāpēc rudenī tās ieteicams nogriezt, lai, ja ir slapjas ziemas, neveicinātu cerā veidojušos pelējumu un puvi. Var apputināt ar ogles pulveri. Uz ziemu vēlams nomulčēt ar sausu segmateriālu. Ļoti labas kā segmateriāls, ir ozolu lapas.
Ehināciju pielietojums ir samērā plašs – dārzos kā krāšņumaugu, floristikā – pēc noziedēšanas zieda viducītī veidojas ass "ezītis", kur no šī vārda grieķu valodā "echinos" – cēlies auga nosaukums, kā arī, protams, medicīnā. Ehinācijas piesaista bites un tauriņus. Ehināciju šķirņu daudzums ir iespaidīgs!
Sevišķi pateicīga šādā ziņā ir Echinacea pallida. Bet Latvijā tā ir mazāk iepazīta, tāpēc to varbūt mazāk mīl. Istenībā pallida ir ļoti skaista. Kad to saliek kopā ar ‘Fatal Attraction’ – izskatās patiešām romantiski, tās cita citu papildina. Viena ir garāka un gaišāka, otra – īsāka un tumšāka. Arī ar ‘Rubinstern’ pallida IR perfektA.
Ehinācijas ir rudbekiju, pīpeņu un helēniju radinieces – tās visas pieder pie kurvjziežu dzimtas! Dārza košumam iecienītākā ir purpura ehinācija Echinacea purpurea – zieds ar purpursārtu mēlziedu vainagu un izteiksmīgu, konusveida centru zaļganbrūnā krāsā. Uzzied jūlijā un turpina ziedēšanu pat septembra sākumā.
Ehināciju ģintī ietilpst arī bālziedu ehinācija Echinacea pallida ar bālrozā ziediem, dzeltenā ehinācija Echinacea paradoksa ar dzelteniem ziediem un šaurlapu ehinācija Echinacea angustifolia.
Šaurlapu un bālo ehināciju izmanto farmācijā, abas iekļautas Britu ārstniecības augu farmakopejā, jo satur daudz ārstnieciski vērtīgu aktīvo vielu. Kā savā grāmatā raksta farmācijas zinātņu doktore Vija Eniņa: «Ar pretvīrusu, imūnsistēmu aktivizējošu, pretiekaisuma, antibakteriālu, pretsēnīšu, asinsspiedienu paaugstinošu un brūču dziedējošu iedarbību.»
Izmanto gan saknes, gan ziedus, gan lakstus. Bet arī purpura ehinācijai piemīt ārstnieciskās īpašības, un, ja dārzā ir pietiekami daudz vietas, tās vari audzēt un žāvēt tējai!
Pārbaudīts praksē! Vāzē ehinācijas stāv izcili – nedēļu būs kā tikko grieztas! Pēc tam, kad novīst, mēļlapiņas var noplēst, un paliek skaistie, stingrie bumbuļi, kas atkal stāv vāzē. Tos var arī izžāvēt un izmantot floristikā.
Kas patīk un kas ne
Ehinācijas nav ļoti prasīgas puķes – ne vienmēr jābūt ārkārtīgi bagātai augsnei, bet, kas patiešām svarīgi, tai noteikti jābūt irdenai un drenētai, lai nestāvētu ūdens. Ehinācijas necieš pārlieku mitrumu, it sevišķi klusajā periodā, kad augs vairs neaug, – rudenī un ziemā. Tad, ja ir liels slapjums, ehinācijas sakneņi pamazām iet bojā, nopūst.
Kaimiņi ehinācijai gan netraucē, tā labi jūtas cieši blakus citām puķēm.
Jaunās, krāšņās hibrīdo šķirņu ehinācijas tiek pavairotas ar meristēmām – tātad, izmantojot tikai nelielu augaudu daļu, sterilos laboratorijas apstākļos un piemērotā barotnē atjaunojas viss auga organisms. Arī tāpēc hibrīdo šķirņu stādi ir dārgāki – visas šķirnes ir licencētas. Vai tās veidos kuplus krūmus vai ne – atkarīgs no šķirnes.
Ir firmas un selekcionāri, kas, radot jaunus hibrīdus, lielāku vērību pievērš tieši eksotiskai krāsai un formai, bet ne tik daudz cera kuplumam. Piemēram, košā ‘Hot Lava’ neceros.
Meristēmu ehinācijām ieprogrammētais mūžs ir līdz četriem pieciem gadiem. Taču atkal – daudz kas atkarīgs no šķirnes un no augšanas apstākļiem! Ir tādas, kuras manā dārzā aug jau sesto gadu un uzvedas brīnišķīgi. Piemēram, ‘Green Jewel’ veidojas ļoti skaists cers,
Ir arī ehinācijas, kuras vairojas ar sēkliņām. Piemēram, pallidas, baltās ‘Primadonna White’, ‘Rubinstern’. Tās mēs sējam un audzējam no sēkliņām.
Zaļās ehinācijas pamana. Turklāt tās dārzā var viegli piekombinēt jebkam, zaļais visam piestāv. Derēs kopā ar baltiem ziediem un pietušēs kādu spēcīgāku krāsu dārzā.
· ‘Fatal Attraction’, burvīgs skaistums. Augums ziedot – 80 cm. Tai ir tumšs, gandrīz melns kāts, kas vēl vairāk izceļ jau tā spilgti violetrozā ziedu.
Atveras nedēļu, divas vēlāk par pārējām ehinācijām.
Akmenssēkles/lietuspuķe (Osteospermum)
Akmeņsēkle-
Tās ir kā mazas dzīvības zīmes, kas mums atgādina par dabas skaistumu pat visgrūtākajos apstākļos.
Lai apjomīgāk ziedētu, dzinumus virs piektās sestās lapiņas nokniebj. Audzē ne pārāk sausā, auglīgā augsnē, saulainā vietā.
ir viengadīgs augs, kas aug 30-40 cm augstumā un veido bagātīgi sazarojošu krūmu. Tās zied no jūnija beigām līdz rudens salnām. Šī puķe mīl sauli un siltumu, bet mākoņainā laikā ziedi var būt daļēji slēgti. Ziemā to varētu novietot vēsā, gaišā telpā. Eklona akmeņsēkle ir arī lielisks grieztā zieda materiāls
Lai audzētu Eklona akmeņsēkli, ieteicams:
Stādīt to puķu dobēs vai podos.
Nesastādīt šos augus pārāk cieši, lai tie varētu pilnvērtīgi izplatīties.
Eklona akmeņsēklei ir labi izmantot vidēji lielus podus. Šādi podi nodrošina pietiekamu telpu sakņu sistēmai, lai augam būtu iespēja attīstīties un izplatīties. Pārāk mazi podi var ierobežot auga izaugsmi, tāpēc izvēlies podus, kas ir aptuveni 30-40 cm diametrā un 20-25 cm dziļi. Tādējādi Eklona akmeņsēklei būs pietiekami vietas augšanas un ziedēšanas procesam.
Visbiežāk audzē kā viengadīgas puķes, jo mitrās ziemās izsalst. Rudenī izraktas un pārstādītas, labi ziemo podos vēsās telpās. Ziedi lieli, margrietiņas formas, ar tumšu vidu. Izturīga pret sausumu un salu. Neprasa daudz kopšanas.
Akmenssēkles sauc par lietuspuķēm, jo tās ir īpaši izturīgas pret lietu un var ziedēt pat tad, kad laiks ir vēss un mitrs. Šīs puķes ir kā mazie saulesstari, kas spīd pat lietainās dienās, tāpēc tās ieguvušas šo poetisko nosaukumu.
Lielākā daļa pieejamo šķirņu ir hibrīdi, kas radīti pārsvarā no Osteospermum jucundum, O.ecklonis un O.grandiflorum. Tie ir izturīgi līdz -20C temperatūrai, tādēļ Latvijas apstākļos audzējami kā viengadīgi augi.Vairumam akmenssēkļu ziedi vakaros aizveras.
Vēl viens veids, kā pārziemināt ;
Akmenssēkles ar visu augu un tā podu pārvietot uz gaišu un vēsu (10 ° C) telpu. Pirms tam mēs saīsinām zarus par 10-15
Pelargonijas un ģerānijas
Ģints zinātniskais nosaukums cēlies no grieķu valodas πελαργός — stārķis ,jo pelargonijas zieds atgādina stārķa knābi
Pelargonium ģints pieder ģerāniju kārtas ģerānijas dzimtai.
Pelargonium sidoides sakņu ekstraktu izmanto medicīnā LOR orgānu infekcijas slimību ārstēšanai, kas acīmredzami ir saistīts ar Pelargonium sidoides sakņu ekstrakta antibakteriālajām, pretiekaisuma spējām
Stādaudzētavās ir
Trīs sugas, kas visbiežāk sastopamas, ir Pelargonium x hortorum (zonālās pelargonijas), Pelargonium peltatum (efejas pelargonijas) un Pelargonium graveolens (smaržīgās pelargonijas)
Pelargonijas pavairo ar spraudeņiem - no marta līdz oktobrim. Nokniebj dzinumu galotnes - tieši zem lapu mezgla. Vienu dienu ļauj griezuma vietai ēnā apžūt. Spraudenim nokniebj visas lapas, izņemot jaunās lapas pašā galā, un iesprauž smiltīs vai smilšu un kūdras maisījumā, Substrātu uztur viegli mitru, neļaujot spraudenim samirkt, pretējā gadījumā tas sapūs. Spraudeni apsedz ar tīru polietilēna maisiņu vai stikla trauku, izveidojot miniatūru siltumnīcu. Ik pa laikam pārsegumu noceļ, izvēdinot "siltumnīcu", un aplaista augu, sargoties no pārliešanas. Kad spraudenim parādās jaunas lapiņas, tas ir signāls - saknes ir izdzītas, augu var stādīt podiņā.
Joslainās pelargonijas
Joslainās jeb dārza pelargonijas ir vislabāk pazīstamās un izplatītākās pelargonijas, kas savu nosaukumu guvušas, pateicoties raksturīgajai pazīmei - platas, skaistas lapas ar izteikti kontrastainu pakavveida krāsojumu. Ziedi aug čemuros, tie ir lieli, vienkārši vai pildīti, bieži vien - sārti, sarkani, purpurkrāsas vai balti. Pārsimts gadu laikā selekcijas rezultātā radīti ļoti daudzi hibrīdi, kas sadalīti vairākās grupās: ir vienkāršās joslainās pelargonijas, pildītās pelargonijas, zvaigžņveida pelargonijas, tulpjveidīgās un pat kaktusa ziedu pelargonijas.. Šis ir viens no pacietīgākajiem un izturīgākajiem augiem.
Karaliskās jeb angļu pelargonijas
Lielziedu jeb karalisko pelargoniju atpazīt var pēc izteikti apaļajām, samtainajām ziedkopām. Cirtainās karaliskās pelargonijas mēdz dēvēt par eņģeļiem. To burvības noslēpums - neskaitāmi, sīki (diametrs - apmēram 2cm) ziediņi, kas līdzinās vijolītēm, un lapām raksturīgs viegls citronu aromāts. Eņģeļi parasti zied no marta līdz jūnijam.
Vairogveida pelargonijas
Šīm pelargonijām ir biezas, sulīgas lapas, kuru forma atgādina efejas lapu. Zieda dzinumi ir ložņājoši vai nokareni, tādēļ šīs pelargonijas ir īpaši piemērotas audzēšanai puķu kastēs uz balkoniem un pie logiem vai iekaramajos grozos. Tās zied no maija līdz vēlam rudenim.
Gada aukstajā sezonā skaistulei nepieciešama gaiša telpa, kurā temperatūras ir ne augstāka par 5-10oC. Centrālapkures sausajā gaisā vairogveida pelargonija nonīkst.
Smaržīgās pelargonijas
Smaržīgās jeb muskatriekstu pelargonijas ir plaši izplatītas. Tām ir mīkstas lapas, kuras aizskarot, gaisā izdalās specifisks aromāts. Pērkot augu, paberzējiet tā lapas un izvēlieties tīkamāko aromātu. Šai pelargonijai izveidotas neskaitāmas šķirnes, piemēram "Old Spice" vai "Snowy Nutmeg". Nosaukumā bieži vien jau ir norādīta pelargonijas smarža.
Ziediņi gan ir pagalam vienkārši un sīki, turklāt bieži vien pelargonija nemaz neuzzied. Tādēļ šo augu lielākā vērtība ir aromāts.
Daudzi smaržīgo pelargoniju hibrīdi ļoti strauji aug, tomēr to var kontrolēt, izkniebjot jaunās atvases, tādējādi veidojot auga formu.
Šīs pelargonijas ir samērā pieticīgas. Ziemā ideālā istabas temperatūra tām ir no 13 līdz 21oC.
Raiblapu pelargonijas
lapas parasti ir trīskrāsainas. Ģenētiski to skaidro ar hlorofila defektiem. Šīm pelargonijām ir nelieli dažādu krāsu ziedi. Tā kā lapu krāšņums aizēno ziedus, lai vairāk izcelti lapu krāsainību, ziedus ieteicams vispār izkniebt. Raiblapu pelargonijas ir nelieli krūmiņi, aptuveni 30cm
Sukulentās pelargonijas
ir mazas, aug gan kā krūmi, gan kā nokarenas formas. Neziedošu augu pirmajā mirklī ir pat grūti atšķirt no Senecio vai Crassula ģints augiem. Sukulentās pelargonijas vēl ir visai maz pazīstamas. Tās jākopj tāpat kā sukulenti – vajag daudz gaismas, maz mitruma un mēslojuma, nepieciešama vienmērīga temperatūra, barības vielu ziņā pieticīga augsne. Nereti sukulentās pelargonijas izmanto kā bonsai augus. cm augsti
Ar visiem - pa labam!
Pat, ja pelargonijas nešķiet skaistas, der ieviest šo augu mājās, jo tas ir viens no pieciem noderīgākajiem telpaugiem. Speciālisti apgalvo, ka pelargoniju smarža mazina nervu spriedzi un stresu, palīdz ārstēt bezmiegu un dažādas neirozes. Pelargoniju izdalītajai vielai - ģeraniolam - piedēvē pretvīrusu un antibakteriālu iedarbību.
Pelargoniju cienītāji uzskata, ka augs atbaida mušas un atsvaidzina sastāvējušos un sasmakušu gaisu.
Ko nevajadzētu darīt
Pelargonijas nevajag stādīt lielā podā. Mazākā tilpnē iestādīts augs ziedēs aktīvāk.
Nevajadzētu aizrauties ar mēslošanu. Ar barības vielām pārbagātā augsnē pelargonija audzēs zaļo masu, taču neziedēs.
Nedrīkst ļaut izstīdzēt jaunajiem dzinumiem, tie ir laicīgi jāizkniebj un jāapgriež, tādējādi veidosies kuplāks krūms un pelargonija ziedēs daudz centīgāk.
Noziedējušās ziedkopas jānogriež, tādā veidā tiek paildzināts pelargonijas ziedēšanas laiks.
Tām pelargonijām, no kurām nolemts ņemt spraudeņus, dzinumiem ļauj paaugties apmēram 20 cm gariem. Tad augšpusi nolauž (ap 5 cm garu, ar diviem trim lapu pāriem). Galotnītes pumpuru izkniebj, lai augs domā par iešanu kuplumā, ne stiepšanos garumā.
Jaunstādiem svarīgi izlauzt pirmo ziediņu, jo tam ir tendence parādīties, kamēr augs vēl pārāk vārgs
PELARGONIJAS sargā ģimenes mieru, īpaši, ja zied sarkaniem ziediem.
Rozā pelargonija jāaudzē sievietei, kas vēlas satikt otru pusi.
Pelargonijas maģiskās īpašības pievilina naudu.
Materiālās veiksmes piesaistīšanai vēlams pelargonijai blakus novietot acālijas podiņu, kas palīdzēs atturēties no neapdomīgiem pirkumiem.
Timiāns Citronu Limone -bio un Timiāns parastais Fredo -bio
Smaržīgs garšaugs. . Lapas ir ļoti aromātiskas, un tās bieži izmanto svaigas vai žāvētas kā garšvielas - zupām, mērcēm un medību marinējumiem
Fakts, ka timiāna tēja un sīrups labi palīdz pret klepu, ir daudziem zināms, taču izrādās, ka timiānā ir daudz tādu vielu, kas palīdz pret gludās muskulatūras spazmām un samazina sāpes kuņģa un zarnu traktā, palīdz dziedināt urīnpūšļa iekaisumus
Mēnešzemenes-bio, Fragaria vesca''Aleksandria''
Stādīt āra dobēs var ,tiklīdz ir atkususi zeme un tā lidz rudenim,kamēr sasalst.
Rudens pusē nav ieteicams stādīt podos vai balkona kastēs..Balkona kastes un podiņus uz ziemu noteikti jāpiesedz ar agrotīklu vai skuju zariem.
Echinacea E. purpurea
Ehinācijas savu nosaukumu ieguvušas no grieķu vārda kas tiešā tulkojumā nozīmē jūras ezis, nosaukums dots dēļ zieda adatainā centrālā diska,kas pēc izskata arī atgādina mazu ezīti
Ehinācijas ir brīnumskaistas dobē,zemāka auguma puķu podos un balkona kastēs,visu augu izmanoto ārstniecībā ziedēšanas laikā.Pēc noziedešanas ehināciju ''ežus'' izmanto floristikā.
Ļoti kompaktais un labi sazarotais Sombrero ir izcila sērija. Izturīgie augi ir ideāli piemēroti audzēšanai 13-15 cm podos vai 2-3 litru traukos. Spilgtas krāsas Sombreros ir daudz atsevišķu ziedu, kas piesaista lielu uzmanību pārdošanā. Un visbeidzot, augam nav nepieciešama vernalizācija, un tas var ražot pirmajā ziedēšanas gadā.
Pasaulē pazīstamas desmit ehināciju sugas: Echinacea angustifolia, E. atrorubens, E. laevigata, E. pallida, E. paradoxa, E. purpurea, E. sanguinea, E. serotina, E. stimulata, E. tennesseensis. Visām ehinācijām ir ārstnieciskas īpašības, taču medicīnā pamatā izmanto: E. angustifolia, E. pallida un E. purpurea.
Ehinācijas ir daudzgadīgi augi, taču tās nebūt nav ilgmūžīgas. Lai tās labi augtu un krāšņi ziedētu,
nepieciešama saulaina vieta, pieļaujams neliels noēnojums, auglīga un
labi drenēta augsne. Mēslo pavasarī .Ļoti piemērots ir arī slieku šķidrais biohumuss. Lai krūmi
veidotos kupli un bagātīgi ziedoši, nepieciešams stādus ik pēc 3-4
gadiem dalīt.
Rudenī tās ieteicams nogriezt, lai, ja ir slapjas ziemas, neveicinātu
cerā veidojušos pelējumu un puvi. Uz
ziemu vēlams nomulčēt ar sausu segmateriālu. Ļoti labas kā segmateriāls,
ir ozolu lapas.
RAUDENE jeb OREGANO-bio
Garšaugs, nektāraugs, ārstniecības augs Tieši garšaugi ir tie, kas piešķir ēdienam neatkārtojamu aromātu. Oregano jeb raudene ir viens no iecienītākajiem garšaugiem daudzu pasaules tautu virtuvēs, un jāteic – ne bez iemesla. Oregano ir raksturīga rūgtena, bet tajā pašā laikā ļoti izteikta garša un spēcīgs, patīkams aromāts.