Ārstniecības salvija (Salvia officinalis)-BIO
Ārstnieciskā salvija (Salvia officinalis) – līdz 50–70 cm augsts
puskrūms ar stāvu, zarainu stumbru. Ziedi zili violeti, zied jūnijā,
jūlijā.
Ārstniecības salvija (Salvia officinalis) ietilpst senāko
zināmo ārstniecības augu saimē. Ārstniecības salvijas dzimtene ir
Vidusjūras zemes. Jau antīkajā laikmetā un viduslaikos salviju
pielietoja dziednieciskos nolūkos, un arī mūsdienās ārstniecības salvija
tautas medicīnā ir neaizvietojams ārstniecības augs. Ārstniecības
salvija iecienīta arī kā garšaugs, galvenokārt jau Vidusjūras virtuvē:
to pievieno salātiem, gaļas, zivju un olu ēdieniem.
Pirmajā gadā no ārstnieciskās salvijas iespējams iegūt vienu ražu, bet,
sākot no otrā gada, ražu vāc 2–3 reizes sezonā. Lai labi pārziemotu,
nedrīkst apgriezt vēlāk par septembra sākumu. Ja salvijas apgriež
septembra beigās vai vēlāk, augi nepagūst ataugt un var nepārciest
ziemu. Ārstnieciskā salvija ir diezgan salcietīga, taču tā mēdz izsust,
ja uz slapjas zemes uzsnieg sniegs un nenokūst. Vācot ražu, krūmiņus
katrreiz saīsina, atstājot 10 cm no zemes. Drogu ieguvei salviju
stādījumu var izmantot vairākus gadus