Dievkociņš-Artemisia abrotanum-bio

Dievkociņš.
Kādreiz dievkociņa ierastā vieta latvju sētās bija abpus durvīm, dobju galos, pie pirts un klēts. Ne tikai košumam. Zemnieki nezināja vārdus "spēcīgs biolauks", toties lieliski prata šo dievkociņam piemītošo stimulējošo biolauku izmantot. Dziedēšanā, pirtsslotās, smaržīgos kaltēto zāļu maisījumos, ar sagrieztiem dzinumiem grīdas izkaisot.

Dievkociņu arī mūsdienu tautas medicīna izmanto gremošanas uzlabošanai, apetītes veicināšanai. Tā lietošana rada neērtības parazītiskajiem tārpiem. Ja problēmas rada kāju svīšana un ādas iekaisums, arī tad dievkociņa uzlējums var līdzēt.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā dievkociņa zariņus joprojām lieto kaitēkļu atbaidīšanai. Tos, sīkāk sagrieztus, izkaisa starp kāpostu, sīpolu, burkānu un galda biešu vagām.

Izslavētā franču virtuve dievkociņa lapas pievienoja cūkas, zoss, pīles un jēra gaļas ēdienos. Dievkociņa lietošana liecināja par pavāra prasmi un izsmalcināto gaumi. Izteiktās smaržas un rūgtuma dēļ tas svaigā veidā bija jālieto ļoti uzmanīgi.

Kaltēti dzinumi un lapas zaudē rūgto garšu. Tos pievieno etiķim, lai iegūtu aromatizētu produktu. Ne velti dievkociņu daudzu tautu valodā sauc arī par citronvērmeli.

Svaigas dievkociņa lapiņas var pievienot arī biezpienam, majonēzei, skāba krējuma mērcei dažādiem salātiem, čipsu mērcītēm.