Ehinācijas/rudbekijas-Puķes, kas zied 70 dienas!

Ehinācijas (Echinacea) ir asteru dzimtas augi, kuru dzimtene ir Ziemeļamerikas vidusrietumu reģions.
Rudbekijas sauc par ehināciju rudbekijām.
Galvenās ehinācijas prasības UN pielietojums:

1. Saule, atklāta  vieta.
2. Vidēji bagāta augsne, bagāta augsne. Vislabāk ehinācijas jūtas lapu trūdzemē.
3. Drenēta augsne.  Vidēji mitrs, bet ne pārmēru.
   Ehinācijas nav ļoti prasīgas puķes – ne vienmēr jābūt ārkārtīgi bagātai augsnei, bet, kas ir  svarīgi, tai noteikti jābūt irdenai un drenētai, lai nestāvētu ūdens.
4. Ehinācijas necieš pārlieku mitrumu, it sevišķi klusajā periodā, kad augs vairs neaug, – rudenī un ziemā. Tad, ja ir liels slapjums, ehinācijas sakneņi pamazām iet bojā, nopūst.
5. Lai gan ehinācija ir saulmīle, viņai pietiek ar to, ka galva ir ārā, saulītē, bet kājas var atrasties arī lapu radītajā ēnā, tā pacieš nelielu noēnojumu.
6. Ieteicams mēslot ar komplekso mēslojumu, kurā slāpeklis un kālijs ir vienādās devās, bet fosfora mazāk.
   Mēslošanu veic aprīļa beigās, maijā sākumā, kad augi pamodušies un vecie laksti nogriezti. Tas dzen ārā jaunos dzinumus un nobriedina.
7. Ziemā ehinācijas var nepiesegt. Bet ar nosacījumu, ka tās nenogriež līdz zemei – daļu lakstu atstāj. Ja nogriež visus, tad uz ziemu jāmulčē ar kūdru.
8. Ehināciju stādījumi ik pa laikam jāatjauno, jo tās ir samērā neilga mūža ziemcietes.
   Proti, pēc ilgmūžības ziemcietes dalās trijās grupās – ir puķes ar īsu mūžu, ar vidēju mūžu un ar ļoti garu mūžu. Ehinācijas pieder pie vidējās grupas.
   Visām ehinācijām ir ārstnieciskas īpašības, taču medicīnā pamatā izmanto: E. angustifolia, E. pallida un E. purpurea.
   Lai krūmi veidotos kupli un bagātīgi ziedoši, nepieciešams stādus ik pēc 3-4 gadiem dalīt. Ehinācijas pavairo vai nu veģetatīvi (dalot pavasarī) vai ar sēklām. Sēklas dīgst labi – pie +18-20 grādiem, apmēram divu nedēļu laikā.

9.      Ehinācijas sliktos apstākļos var piemeklēt miltrasa, tumšplankumainība, puves. Tāpēc rudenī tās ieteicams nogriezt, lai, ja ir slapjas ziemas, neveicinātu cerā veidojušos pelējumu un puvi. Var apputināt ar ogles pulveri.
Uz ziemu vēlams nomulčēt ar sausu segmateriālu. Ļoti labas kā segmateriāls, ir ozolu lapas.
Ehināciju pielietojums ir samērā plašs – dārzos kā krāšņumaugu, floristikā – pēc noziedēšanas zieda viducītī veidojas ass "ezītis", kur no šī vārda grieķu valodā "echinos" – cēlies auga nosaukums, kā arī medicīnā. Ehinācijas piesaista bites un tauriņus.
Vāzē ehinācijas stāv izcili – nedēļu būs kā tikko grieztas!

10.   No (Echinacea purpurea)šķirnēm gatavo ne tikai  tējas,uzlējumus un tinktūras,bet arī salātus:
Sasmalcinātas lapas pārlej ar augu eļļu, pievieno dilles, pētersīļus un/vai sasmalcinātus dārzeņus. Noderīga pie anēmijas, avitaminozes, galvassāpēm, uzlabo ādas tonusu un
uzlabo asinsriti.
Svaiga ehinācijas  sakne varot neitralizēt čūskas indi, tādēļ to sauc par čūsku sakni. Šo augu izmanto oficiālās un tautas medicīnā.