Pelargonijas un ģerānijas
Ģints zinātniskais nosaukums cēlies no grieķu valodas πελαργός — stārķis ,jo pelargonijas zieds atgādina stārķa knābi
Pelargonium ģints pieder ģerāniju kārtas ģerānijas dzimtai.
Pelargonium sidoides sakņu ekstraktu izmanto medicīnā LOR orgānu infekcijas slimību ārstēšanai, kas acīmredzami ir saistīts ar Pelargonium sidoides sakņu ekstrakta antibakteriālajām, pretiekaisuma spējām
Stādaudzētavās ir
Trīs sugas, kas visbiežāk sastopamas, ir Pelargonium x hortorum (zonālās pelargonijas), Pelargonium peltatum (efejas pelargonijas) un Pelargonium graveolens (smaržīgās pelargonijas)
Pelargonijas pavairo ar spraudeņiem - no marta līdz oktobrim. Nokniebj dzinumu galotnes - tieši zem lapu mezgla. Vienu dienu ļauj griezuma vietai ēnā apžūt. Spraudenim nokniebj visas lapas, izņemot jaunās lapas pašā galā, un iesprauž smiltīs vai smilšu un kūdras maisījumā, Substrātu uztur viegli mitru, neļaujot spraudenim samirkt, pretējā gadījumā tas sapūs. Spraudeni apsedz ar tīru polietilēna maisiņu vai stikla trauku, izveidojot miniatūru siltumnīcu. Ik pa laikam pārsegumu noceļ, izvēdinot "siltumnīcu", un aplaista augu, sargoties no pārliešanas. Kad spraudenim parādās jaunas lapiņas, tas ir signāls - saknes ir izdzītas, augu var stādīt podiņā.
Joslainās pelargonijas
Joslainās jeb dārza pelargonijas ir vislabāk pazīstamās un izplatītākās pelargonijas, kas savu nosaukumu guvušas, pateicoties raksturīgajai pazīmei - platas, skaistas lapas ar izteikti kontrastainu pakavveida krāsojumu. Ziedi aug čemuros, tie ir lieli, vienkārši vai pildīti, bieži vien - sārti, sarkani, purpurkrāsas vai balti. Pārsimts gadu laikā selekcijas rezultātā radīti ļoti daudzi hibrīdi, kas sadalīti vairākās grupās: ir vienkāršās joslainās pelargonijas, pildītās pelargonijas, zvaigžņveida pelargonijas, tulpjveidīgās un pat kaktusa ziedu pelargonijas.. Šis ir viens no pacietīgākajiem un izturīgākajiem augiem.
Karaliskās jeb angļu pelargonijas
Lielziedu jeb karalisko pelargoniju atpazīt var pēc izteikti apaļajām, samtainajām ziedkopām. Cirtainās karaliskās pelargonijas mēdz dēvēt par eņģeļiem. To burvības noslēpums - neskaitāmi, sīki (diametrs - apmēram 2cm) ziediņi, kas līdzinās vijolītēm, un lapām raksturīgs viegls citronu aromāts. Eņģeļi parasti zied no marta līdz jūnijam.
Vairogveida pelargonijas
Šīm pelargonijām ir biezas, sulīgas lapas, kuru forma atgādina efejas lapu. Zieda dzinumi ir ložņājoši vai nokareni, tādēļ šīs pelargonijas ir īpaši piemērotas audzēšanai puķu kastēs uz balkoniem un pie logiem vai iekaramajos grozos. Tās zied no maija līdz vēlam rudenim.
Gada aukstajā sezonā skaistulei nepieciešama gaiša telpa, kurā temperatūras ir ne augstāka par 5-10oC. Centrālapkures sausajā gaisā vairogveida pelargonija nonīkst.
Smaržīgās pelargonijas
Smaržīgās jeb muskatriekstu pelargonijas ir plaši izplatītas. Tām ir mīkstas lapas, kuras aizskarot, gaisā izdalās specifisks aromāts. Pērkot augu, paberzējiet tā lapas un izvēlieties tīkamāko aromātu. Šai pelargonijai izveidotas neskaitāmas šķirnes, piemēram "Old Spice" vai "Snowy Nutmeg". Nosaukumā bieži vien jau ir norādīta pelargonijas smarža.
Ziediņi gan ir pagalam vienkārši un sīki, turklāt bieži vien pelargonija nemaz neuzzied. Tādēļ šo augu lielākā vērtība ir aromāts.
Daudzi smaržīgo pelargoniju hibrīdi ļoti strauji aug, tomēr to var kontrolēt, izkniebjot jaunās atvases, tādējādi veidojot auga formu.
Šīs pelargonijas ir samērā pieticīgas. Ziemā ideālā istabas temperatūra tām ir no 13 līdz 21oC.
Raiblapu pelargonijas
lapas parasti ir trīskrāsainas. Ģenētiski to skaidro ar hlorofila defektiem. Šīm pelargonijām ir nelieli dažādu krāsu ziedi. Tā kā lapu krāšņums aizēno ziedus, lai vairāk izcelti lapu krāsainību, ziedus ieteicams vispār izkniebt. Raiblapu pelargonijas ir nelieli krūmiņi, aptuveni 30cm
Sukulentās pelargonijas
ir mazas, aug gan kā krūmi, gan kā nokarenas formas. Neziedošu augu pirmajā mirklī ir pat grūti atšķirt no Senecio vai Crassula ģints augiem. Sukulentās pelargonijas vēl ir visai maz pazīstamas. Tās jākopj tāpat kā sukulenti – vajag daudz gaismas, maz mitruma un mēslojuma, nepieciešama vienmērīga temperatūra, barības vielu ziņā pieticīga augsne. Nereti sukulentās pelargonijas izmanto kā bonsai augus. cm augsti
Ar visiem - pa labam!
Pat, ja pelargonijas nešķiet skaistas, der ieviest šo augu mājās, jo tas ir viens no pieciem noderīgākajiem telpaugiem. Speciālisti apgalvo, ka pelargoniju smarža mazina nervu spriedzi un stresu, palīdz ārstēt bezmiegu un dažādas neirozes. Pelargoniju izdalītajai vielai - ģeraniolam - piedēvē pretvīrusu un antibakteriālu iedarbību.
Pelargoniju cienītāji uzskata, ka augs atbaida mušas un atsvaidzina sastāvējušos un sasmakušu gaisu.
Ko nevajadzētu darīt
Pelargonijas nevajag stādīt lielā podā. Mazākā tilpnē iestādīts augs ziedēs aktīvāk.
Nevajadzētu aizrauties ar mēslošanu. Ar barības vielām pārbagātā augsnē pelargonija audzēs zaļo masu, taču neziedēs.
Nedrīkst ļaut izstīdzēt jaunajiem dzinumiem, tie ir laicīgi jāizkniebj un jāapgriež, tādējādi veidosies kuplāks krūms un pelargonija ziedēs daudz centīgāk.
Noziedējušās ziedkopas jānogriež, tādā veidā tiek paildzināts pelargonijas ziedēšanas laiks.
Tām pelargonijām, no kurām nolemts ņemt spraudeņus, dzinumiem ļauj paaugties apmēram 20 cm gariem. Tad augšpusi nolauž (ap 5 cm garu, ar diviem trim lapu pāriem). Galotnītes pumpuru izkniebj, lai augs domā par iešanu kuplumā, ne stiepšanos garumā.
Jaunstādiem svarīgi izlauzt pirmo ziediņu, jo tam ir tendence parādīties, kamēr augs vēl pārāk vārgs
PELARGONIJAS sargā ģimenes mieru, īpaši, ja zied sarkaniem ziediem.
Rozā pelargonija jāaudzē sievietei, kas vēlas satikt otru pusi.
Pelargonijas maģiskās īpašības pievilina naudu.
Materiālās veiksmes piesaistīšanai vēlams pelargonijai blakus novietot acālijas podiņu, kas palīdzēs atturēties no neapdomīgiem pirkumiem.