Batātes-bio,stādi būs maijā,paši dārzeņi septembrī

1.Ipomoea batatas Erato Vineland Early/būs pārdošanā

Orange (V15L105 cv.) (BIO) Agra un ļoti ražīga šķirne, var audzēt arī vēlākā, sezonas daļā, iekšpusē oranžs, ārpusē sarkans tonis, ļoti vienmērīgs augums, salīdzinoši kompakta

2.Ipomoea batatas Erato Vineland Sunrise[BIO] Izteiksmīga iekšējā krāsa - dzeltena ar gaiši oranžu

(V16K454 cv.) (BIO)

3.Ipomoea batatas Erato White (BIO], Balts saldais kartupelis ar salīdzinoši lieliem, ovāliem bumbuļiem, ieteicams siltumnīcai un laukam

Batāte (Ipomoea batatas), ko mēs lielveikalos atpazīstam kā saldo kartupeli, patiesībā ir tropu augs – tā dzimtene ir Dienvidamerika. Piemēram, Peru batātes tika audzētas jau astoņus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras.

Pateicoties globalizācijai, nesen batātes sāka eksportēt uz Eiropu, arī uz Latviju. Pašlaik šie vērtīgie un garšīgie bumbuļi kļūst arvien populārāki dažādos kulinārijas šovos. Slavenais pavārs Džeimijs Olivers savā kulinārijas šovā rādīja, kā cūkas pavēderi ar batātēm cepināt. Ļoti garšīgas esot krāsnī ceptas batāšu šķēlītes, kurām uzbērts smalki rīvēts Parmas siers un pārkaisīts paprikas pulveris un ķiploku sāls.

Stādīšana un audzēšana

Savā dzimtenē batātes ir daudzgadīgas, bet tās audzē kā viengadīgus augus. Batātes iespējams izaudzēt arī no sēklām (tāpat kā to radinieces – dekoratīvās ipomejas), taču tas prasa divreiz vairāk laika, nekā pavairojot ar spraudeņiem. Reģionos, kur batātes audzē plaši, spraudeņus (ar 2–6 lapu posmiem) vienkārši sagriež no vasām un stāda zemē. Vēsākā klimatā (tātad arī Latvijā) drošāk stādīt iepriekš apsakņotus spraudeņus.

• Optimālā augsnes temperatūra spraudeņu stādīšanai ir 16–18 grādu. Ja tā ir zemāka un skaidrs, ka tik ātri arī neiesils, spraudeņus var iestādīt lielākā podā un kādu laiku paaudzēt istabā. Latvijas zemnieku pieredze rāda, ka batātes siltumnīcā var audzēt podos arī visu vasaru. Tiesa, bumbuļi veidojas nelieli, tomēr ēšanai derīgi.

• Augsnes iesilšanu var paātrināt, izveidojot siltumnīcā augstas dobes un noklājot tās ar melno plēvi. Plēvei jāpiekļaujas cieši pie dobes virsmas, tad zeme straujāk iesilst. Spraudeņus stāda 25–45 cm attālumā, 7–10 cm dziļi un 1–1,5 m attālās rindās.

• Audzēšanas sākumā ir svarīgi uzturēt stādījumu tīru no nezālēm, vislabāk audzēt uz plēves mulčas. Ja tomēr ravē vai kaplē, tas jādara ļoti sekli, lai neievainotu jaunos dzinumus un saknes. Batātes strauji aug un drīz vien pilnīgi noklāj augsni ar lapām.

• Batātes ir īstas siltummīles, tāpēc veiksmīgai audzēšanai nepieciešams vismaz 4 mēnešu bezsalnu periods. Optimālā gaisa temperatūra batāšu augšanai ir 20–30 grādu – 10 grādu temperatūrā augšana apstājas, bet augi neiet bojā.

Latvijas apstākļos batātes var audzēt laukā kā dekoratīvus augus, bet bumbuļu ieguvei drošāk atvēlēt tām vietu siltumnīcā.

• Pacieš mitruma trūkumu audzēšanas perioda sākumā un beigās, bet intensīvās augšanas laikā tās ir mitruma prasīgas. Bumbuļu veidošanās laikā (tas ir 50–60 dienas pēc iestādīšanas) augsnes mitrumam jābūt 60–70 procentiem. Proti, saspiežot augsni dūrē, jūt, ka tā ir valga. Vienlaikus jāpatur prātā, ka batātes necieš pārmitru augsni, tādā tās sāk pūt.

• Batātes ir gaismas prasīgi un īsās gaismas dienas augi. Proti, augi reaģē gan uz kopējo gaismas daudzumu (no tās atkarīga fotosintēze un saražoto cukuru un citu asimilātu daudzums), gan uz gaismas intensitāti (no tās atkarīga ūdens iztvaikošana) un uz gaismas dienas garumu – Vasarā tās nezied, jo gaismas diena ir par garu. Vienlaikus ražas veidošanai ir nepieciešams daudz gaismas, tāpēc lapām jābūt labi izgaismotām. Līdz ar to siltumnīcā batātes labāk audzēt klājeniski, nevis uzsiet augšā kā gurķus vai tomātus.

• Piemērota ir labi drenēta, vieglas mālsmilts augsne. Smagā augsnē augi vairāk iet lapās un veido maz, bet lielus bumbuļus. Augsnes auglība ir mazāk svarīga nekā tās irdenums. Augsnes skābuma reakcijai jābūt pH 4,5–7, optimāli – pH 6,4. Batātes ir alumīnija jutīgi augi, tāpēc augsnes kaļķošana vajadzīga nevis pH dēļ, bet lai novērstu augiem toksisko elementu uzņemšanu.

Garša un uzturvērtība

Bumbuļu mizas un mīkstuma krāsa ir svarīga šķirnes īpašība. Vidēji viena bumbuļa svars ir 0,5–1,5 kg, bet mēdz būt arī krietni lielāki. Bumbuļi satur daudz cietes, komplekso ogļhidrātu, pārtikas šķiedrvielu, bēta karotīna, vidēji daudz dažādu minerālvielu, ieskaitot mangānu,  kā arī B3 un B6 vitamīnus

Batātes novāc līdzīgi kā kartupeļus, amatieru siltumnīcās to dara ar dakšām. Vasas ar lapām vispirms nopļauj vai nogriež ar šķērēm.

Svarīgi novākt bumbuļus pirms salnas un kamēr augsnes temperatūra ir augstāka par 10 grādiem, citādi miza bojājas un raža neglabāsies.

Izraktos bumbuļus atstāj dažas stundas apžūt turpat uz zemes, pēc tam uz 5–14 dienām novieto telpā 29–32 grādu temperatūrā un ar relatīvo gaisa mitrumu 90–95%, lai tie iziet tā saukto ārstēšanas periodu (līdzīgi kā kartupeļi). Šādi sagatavotus bumbuļus iespējams ilgstoši uzglabāt tumšā telpā, kur temperatūra ir 13–15 grādu un relatīvais gaisa mitrums virs 90%. Glabāšanas laikā ieteicams bumbuļus traucēt pēc iespējas retāk. Zinātāji iesaka pēc ārstēšanas perioda bumbuļus uzglabāt vēl 3–4 nedēļas un tikai tad lietot uzturā. Papildu uzglabāšanas laikā bumbuļos palielinās cukuru saturs un uzlabojas garšas īpašības.

Interesanti!

Arī tāpēc, ka kartupeļi ir, ja tā drīkst sacīt, lētā gala produkti, bet batātes – samērā dārgas. Taču galvenā atšķirība slēpjas botānikā. Proti, tās ir divas sugas no dažādām dzimtām. Kartupeļi (Solanum tuberosum) ir nakteņu (Solanaceae) dzimtas augi. Tie veido ceru, un bumbuļi ir pārveidoti pazemes dzinumi. Turpretī batātes (Ipomoea batatas) pieder tīteņu (Convolvulaceae) dzimtai. Tās augs ir liāna, bet bumbuļi – paresninātas saknes.

Pieredze. Patīk siltums un irdena augsne

Batātēm ārkārtīgi nepatīk aukstās vasaras, pieredze rāda, ka baltās ir izturīgākas un tām aug lielāki bumbuļi nekā oranžajām. , baltās – kompaktākas. Ārzemēs batātes audzē uz lauka, un tur tās netiek sietas, jo profesionālās šķirnes ir ļoti kompaktas.

Pa ziemu batātes zemē atstāt nedrīkst, jo tās sasalst un sapūst.

Ir iespējams arī pašam izaudzēt stādiņus no tās batātes, ko nopērk veikalā, bet tad noteikti ieteiktu meklēt bioloģiski audzētas. Diedzē un tad apsakņo spraudeņus.

Batāti guļus līdz pusei ievieto mitrā augsnē un pirmo nedēļu tur apklātu ar plēvi. Regulāri mitrinot augsni, pēc divām nedēļām parādīsies dzinumi. Kad tie izstiepušies 10–15 centimetrus gari un parādījušās četras piecas lapiņas, dzinumus atdala no batātēm un ievieto ūdenī apsakņoties. Kad saknītes ir vismaz 3–5 centimetrus garas, tās stādiņus piķē podiņos ar augsni un novieto atpakaļ uz palodzes.

Vislabāk stādīt pākšaugu vietā

Virszemes kaitēkļi batātes neapdraud, taču tās iecienījuši kurmji un peles. Ja izvēlētajā vietā pirms tam auguši kartupeļi, tad dārzeņiem var uzglūnēt drātstārpi. Vislabākā kultūra, kuras vietā stādīt batātes, ir pākšaugi.

Lapas maina krāsu – raža gatava

Ražu vāc rudenī, kad lapas maina krāsu, sabrūnē. Zeme ir viegla, batātes bez piepūles var izņemt ārā. Ja izvēlas izrakt ar dakšu, jāuzmanās, lai nesabojātu plāno mizu, jo tad batāti nebūs iespējams ilgstoši uzglabāt.

Nav komentāru

Komentēt