Ārstniecības lupstājs (Levisticum officinale)-bio

Garšaugu dārzā pēc ziemas miera no zemes spraucas lupstājs, daudzām leģendām apveltīts augs, par kuru saka: lupstājam noteikti jābūt pie mājas, vislabāk durvju tuvumā.
Lai gan sens ticējums vēsta, ka lupstājs jāstāda pie durvīm, lai atbaidītu mošķus un sliktus cilvēkus, patiesībā tas tur aug, lai būtu saimniecei pa rokai, jo, ar saberztu lapiņu sarīvējot ku­­kaiņu kodumu, pēc brīža būs aiz­mirsušās gan sāpes, gan nieze.
Taču tas tāpat labi pazīstams arī kā ārstniecības augs. Kā garšaugs tas lietots jau senajā Romā, kur to lika klāt pie gaļas ēdieniem un zupām. Senāk lupstājs uzskatīts par mīlas zāli, no kura gatavoja dzērienu iecerētā pieburšanai.

Lupstāju būs noderīgs arī pirts mīļotājiem. Lupstāja izmantošana pirtī, vienalga, vai viņš būtu klāt pie pirts slotiņām, vai vienkārši ievietots pēršanās telpā, tas palīdzēs nostiprināt veselību un sadziedēt brūces.  Saka, ka tas palīdzot arī piepildīt vēlēšanās.

Izskata un smaržas ziņā līdzīgs selerijai. Augam ir izmantojamas visas daļas – saknes,[es gan saknes neiesaku,jo esmu dzirdējusi,ka tās ir diezgan indīgas] lapas un arī sēklas.  Auga daļas iegūstamas visā tā veģetācijas laikā. Kulinārijā lieto jaunās lapas un sulīgās stublāja daļas, tā sēklas var pievienot kā garšvielu pie salātiem, zupām, mērcēm, kā arī dažādiem gaļas ēdieniem. Lapas un sēklas var lietot arī tomātu marinēšanai.
Lupstāja audzēšana būtībā ir ļoti vienkārša. Tas labi aug gan sausākās, gan arī mitrākās augsnēs; gan saulē, gan ēnā.
Savu pilno augumu sasniegs tikai pēc 3-4 gadiem, kas nozīmē, ka katru rudeni auga virszemes daļa iet bojā, bet pārziemo tikai sakneņi, kas nākamajā pavasarī dod lielāku un kuplāku auga ceru.
Augu var pavairot arī ar sakneņu dalīšanu agri pavasarī vai rudenī, bet ja augs jau daudzus gadus audzis vienā vietā, tam apkārt jau būs sasējušies jauni stādiņi, kurus varēsiet iestādīt jaunā vietā.
Ja vēlaties lielu, skaistu krūmiņu, neļaujiet augam ziedēt.
Interesanti;
Lupstāju var izmantot odu atbaidīšanai!
Lupstāja sēklas izmanto liķieru gatavošanā, tā aromātiskās eļļas - ziepju, odekolonu, smaržu un dezodorantu ražošanā un pat tiek pievienotas tabakas izstrādājumiem.
Žāvējot nezaudē aromātu, bet jāžāvē atsevišķi no citiem augiem, lai tie neabsorbētu lupstāja spēcīgo aromātu.